Friday, April 26, 2024
spot_imgspot_img
HomeNotisiaVeteranu kódigu (Mate-Moris) hakotu ís iha Alas

Veteranu kódigu (Mate-Moris) hakotu ís iha Alas

Manufahi RKM News====Veteranu Mateus Dos Santos ho kódigu (Mate-Moris) hakotu ís iha sábadu fin semana (15/05), husik hela feen kaben ho oan na’in 7,  iha aldeia Lurin suku Taitudak postu administrativu Alas.

 

Serimónia funébre ba saudózu nia isin mate, ne’ebé realiza iha segunda-feira (17/05) lorokraik horsehik iha semitériu postu Alas, Família matebian Paulo da Costa Fo,o Sai matebian nia biografía, saudózu Mateus dos Santos moris, iha aldela Lurin  loron 16 fulan-Novembru tinan 1963  Iha Suku Taitudak Posto Administrativu Alas Munisiplu Manufahi hosi  Lisan Uma Dato.

No matebian hanesan oan dahuluk hosi Naha Berek ho Conceição das Neves, Matebian iha maun-alin na’in 4 kompostu hosi mane 3 feto 1, Saudózu Mate-Moris harí uma ka’in ho Luisa da Costa (Matebian ona) hosi Lisan Uma-Klusin Aldeia Luri,  hetan oan na’in 7 kompostu hosi mane 3 no feto 4,  husi oan na’in 7 ne’e oan 1 mate ho Idade foin halo semana rua 2.

 

Nune,e  Saudózu molok involve iha Frente Klandestina, Saudózu envolve uluk WANRA iha estadu Indonesia tinan 1990, depois husi WANRA matebian servisu hanesan milsas ka forsa ativu Indonesia iha postu Alas, iha tinan 1995 Matebian hahú halo servisu klandestina, hamutuk ho Saudozu Vicente Xavier (Sikat-Seluk), Saudózu João Batista (Mane-Hitu), José da Costa (L. Bentura) no Luis Martins (Kuda Ametan), Saudózu nia funsaun maka fó sai informasaun militar Indonézia nian ba FALINTIL liu hosi Sr. Jose da Costa alias L-BENTURA, ne’ebé iha momento ne’ebá hanesan estafeta ba komando FALINTIL, Tanba deskobre servisu ne’ebé saudózu  hala’o iha frente klandestina, militár Indonézia halo torturasaun ba saudózu to’o hetan gráve.

 

Maske Nune,e  Saudozu  simu torturasaun husi militár Indonézia, maibé la hamate saudózo nia espiritu patriotízmu hodi halo nafatin ligasaun ho rede klandestina, ikus mai iha loron 9 fulan-Novembro tinan 1998, Falintil hamutuk ho Juventude Alas susesu halo atakes ba iha komando Koramil Alas, hodi hasai kilat  lolon 36, Munisoens 2.600, Granada Ananas 30, Dilagrama 4, Recall 1 no HT 7.

 

Depois  De akontesementu Alas, saudózu Mate-Moris hamutuk  mos ho maluk joventude no assuwa’in FALINTIL sira seluk, halai sai ba ailaran hodi kontinua luta ba ukun rasik an nu’udar Forsa Falintil hamutuk iha Seksaun komandante Ramalitu, Peletaun komandante Sadía, Rejiaun III krúzeiru, iha seksaun Comandante Ramalitu, Saudozu Mate-Moris nu’udar membru seguransa ba segundu komandante Rejiaun III Falur Rate Laek atuál Visé Xefe estadu Maior FALINTIL (F-FDTL), no komandante Lu-Olo atuál Presidenti da repúblika Timo leste.

 

Hafoin ukun-an saudózu Mate-Moris nu’udar forsa ativu FALINTIL Rejiaun III KRÚZEIRU hala’o iha Munisipiu Aileu hosi tinan 1999-2000,iha prosesu re-insersaun FALINTIL iha tinan 2000, saudózu deside fila hikas ba vida Sivíl, saudózu rejistu iha Komisaun Omenajem ho dedikasaun eskluziva 4 a 7 (kuatru a Séte) iha tinan 2003, Tanba sofre torturasaun ne’ebé militar Indonézia halo ikus mai hetan sofre no hakoti ís iha loron 15 fulan-Maiu tinan 2021.

 

Iha Ceremonia Funebre Ne,e Presidenti munisípal konsellu veteranu libertasaun nasionál munisípiu Manufahi, Tobias Amaral Magno (Maksakur) nu’udar respoonsável prinsipál zona Alas,deklara katak saudózu Mateus Dos Santos mate-Moris ninia involvementu iha rede klandestina hahú iha tinan 1990 la’os iha tinan 1995.

 

Maksakur isplika, saudózu Mate-Moris merese hetan dedikasaun eskluziva (oitu-katorzi), la’os  (kuatru a séte), situasaun ne’e mosu tanba iha tinan hirak liu ba kotuk, wainhira halo aprovasaun ba dadus veteranu sira iha Suku Dotik postu Alas, mosu konfrontasaun hodi ataka membru komisaun sira postu Alas nian, entaun Maksakur rasik husik hela fatin aprovasaun tanba ne’e, afeta ba veteranu lubuk ida loloos ne’e merese hetan dedikasaun eskluziva (oitu-katórzi) maibé hetan de’it (kuatru a séte.

 

Maske nune’e, presidenti konsellu veteranu munisípiu Manufahi ne’e sei esforsu atu hadia dadus veteranu ba saudózu mate-moris nian.

 

Fatin Hanesan Autoridade  munisípiu Manufahi Arantes Isaac Sarmento, lori Estadu no Governu husu deskulpa ba família matebian faluk no oan ki’ak, durante matebian sei moris governu la halo atendementu ne’ebé di’ak ba Matebian, maske nune’e administradór munisípiu rasik hasoru direita ho matebian haruka ba halo tratamentu  saúde iha Dili, maibé saudózu rasik la kohi tanba tauk sa’e aviaun ba tratamentu iha rai liur, tanba ne’e administradór rasik orienta dotór sira iha Alas hodi halo tratamentu saúde maibé la konsege salva ninia vida.

Autoridade  ne’e husu ba oan ki’ak sira, atu estuda makás no kaer metin spiritu patriotízmu ne’ebé matebian hatudu luta ba ukun rasik-an, nune’e bele dezenvolve nasaun ida ne’e. (esm)

RELATED ARTICLES
Continue to the category
0 0 votes
Article Rating
Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Fans na'in: mak rona hela.
Loading ...

TRENDING SEMANAL

INAGURASAUN IGREJA PAROQUIA NOSSA SENHORA DE ASUNSAUN SAME

Manufahi,RKM News====Iha loron Sexta Feira 31/12/2021 Bispo Dom Virgilio do Carmo da Silva Inagura Igreja Paroquia Nossa Senhora de Assunsao Same,Igreja Paroquia Same hahu'u...

PREVIZUN TEMPO

0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x